Edvarda Baha atziņas

Grāmata „Veselība pašu rokās”

„Cilvēkam ir Dvēsele, kas ir viņa Īstenā Patība. Viņa ķermenis ir Dvēseles zemes mājoklis, taču tikai pārejošs tās atspoguļojums. Mūsu Dvēsele, Dievišķais mūsos, dzīvo mūsos un ap mums, mūsu dzīvi veido pēc Dieva gribas un plāna. Viņa mūs aizsargā un iedrošina, un modri un labdarīgi vada vienmēr pa labāko ceļu, ja vien to pieļaujam. .. Dvēsele – klusā, maigā balss, paša Dieva balss – runā ar mums caur intuīciju, instinktiem, alkām, ideāliem, mūsu ikdienišķajām simpātijām un antipātijām. Dvēsele runā tā, kā katrs no mums to vislabāk var sadzirdēt. Kā gan citādi lai Dievs ar mums runātu?”
„Laba veselība ir laimes izjūta, un laimi sasniegt ir ļoti viegli, jo tā rodama vienkāršajās lietās – darot to, ko mums ļoti patīk darīt, un esot kopā ar cilvēkiem, kuri mums patiešām patīk.”

„Mums katram šajā pasaulē jāveic Dievišķa misija. Tās īstenošanai Dvēsele izmanto prātu un ķermeni kā instrumentus – ja visi trīs darbojas saskaņā, rezultāts ir pilnīga veselība un laime. .. Īstenot Dievišķu misiju nozīmē no sirds darīt mīlamu darbu – vai tā būtu mājsaimniecības vadīšana, lauksamniecība, gleznošana, aktiermāksla vai izpalīdzēšana veikalā vai mājās. Ja šo darbu, lai kāds tas arī nebūtu, mīlam vairāk par visu, tas ir Dvēseles aicinājums. Tas ir darbs, kas mums jāveic šajā pasaulē, jo tikai šajā darbā mēs varam būt mēs paši, materiāli ikdienišķā veidā interpretējot mūsu Īstenās Patības ziņu. Par to, cik labi spējam šo ziņu interpretēt, liecina tas, cik veseli esam un cik laimīgi jūtamies.”
„Strādāt ar mīlestību, pilnīgā brīvībā un tikai savā, īpašajā, veidā – tas ir veselības, panākumu un laimes pamats, tā ir patiesa kalpošana.”
„Ja no sākuma līdz galam sekosim saviem ideāliem un savām vēlmēm ar visu mums piešķirto spēku, tad neveiksmju nebūs, mūsu dzīve būs izdevusies, mēs būsim veseli un laimīgi.”
“Slimība fiziskajā ķermenī rodas, ja personība atsakās sekot dvēseles aicinājumam. Tas notiek tad, kad pagriežam savu „nedzirdīgo ausi” pret „kluso, maigo balsi” un aizmirstam Dievišķo sevī. Tad, kad mēģinām uzspiest savas vēlmes citiem vai ietekmējamies no citu ieteikumiem, domām un pavēlēm.”