Ozols / Oak
|
Īsumā. Cīnās par spīti grūtībām un nogurumam, pārspīlēta pienākuma izjūta, kas iznīcina pašu.
E. Bahs: „Līdzeklis palīdz tiem, kas saslimstot cenšas ātri atkal „tikt uz kājām”. Tikpat nenogurdināmi šie cilvēki cīnās, pildot ikdienas pienākumus. Viņi izmēģina aizvien jaunus līdzekļus un iespējas un turpina cīnīties arī tad, ja situācija šķiet bezcerīga. Šādi cilvēki ir neapmierināti ar sevi, ja slimība viņiem neļauj pildīt savus pienākumus un palīdzēt citiem. Tie ir drosmīgi cilvēki, kas cīnās ar grūtībām, nepadodoties un nezaudējot cerību.”
Negatīvais stāvoklis:
|
Dž. Barnards: "Ozols derēs stipriem, uzticamiem, pacietīgiem, apzinīgiem cilvēkiem, kuri nežēlodamies uzņemas nest lielu nastu. Šie cilvēki ir darbarūķi, kuri, sastopoties ar grūtībām, iztur un nekad nezaudē cerību. Viņu nemitīgā piepūle un neatlaidība var radīt spēku izsīkumu; viņu vēlme darīt vairāk, nekā viņi patiesībā spēj, un izturēt par spīti visām grūtībām, kādā brīdī var šos cilvēkus salauzt. Slimība izraisa viņos neapmierinātību un rada izmisumu, jo tā ierobežo viņu aktivitātes. Ozola ziedu esence līdzēs tiem, kas nekad nepadodas, lai arī cik bezcerīga būtu situācija. " Avots: "Ceļvedis Baha ziedu terapijā"
Raksturīgi izteicieni:
– Man ir jāiztur! Es nepadošos! Lai arī jūtos noguris, es cīnīšos līdz galam!
– Ja es kaut ko esmu apsolījis, es vienmēr turu doto vārdu. Pienākumi man ir pirmajā vietā. Ir smagi, ir grūti, bet tāda nu reiz ir dzīve!
– Es nemāku atpūsties. Es strādāju daudz – darbs ir vienkārši jāpadara, lai arī prieku no tā negūstu.
Apraksts
Tu dzīvo ar moto “ir jāiztur!”. Tev pirmajā vietā ir darbs, tu turi doto vārdu un labprāt palīdzi citiem. Patiesībā tā ir labi nostiprinājusies attieksme pret dzīvi – to tev ir iemācījuši vecāki, vai arī to esi apguvis pats, jo darba tikums mūsu sabiedrībā tiek augstu vērtēts. Protams, nav runa par to, ka nebūtu jāstrādā. Taču šajā gadījumā bez darba, pienākumiem un lielas atbildības gandrīz nekam citam dzīvē vieta vairs nav palikusi. Zudis ir prieks par padarīto darbu (jo darbs paliek darbs, kas vienkārši jāizdara!), ir nogurums, kas tiek ignorēts, jo jāievēro princips: “Ja solīju, tad izdarīšu, lai tur vai kas!”. Dzīve kļuvusi par cīņas lauku. Ar smagu nastu plecos mēs domājam tikai par to, kā izturēt. Tā kā bieži vien jau agri bērnībā mums bija jāspēj vieniem tikt ar visu galā, laika gaitā esam iemācījušies atraidīt palīdzību, nemaz nerunājot par palīdzības lūgšanu – “Esmu spēcīgs. Es to varu pats.”
OZOLA ziedu līdzeklis palīdzēs atgūt iekšējo līdzsvaru – savienot galvu ar sirdi, jo, iegrimuši darbos, mēs mēdzam izvairīties no jautājuma “kā es jūtos?”, lai nesastaptos ar savu vājumu, izmisumu un bezspēcību. Tāpēc darbs ir labs veids, kā aizbēgt no reālās pasaules, kura tomēr pieprasa arī emocionālu iesaistīšanos. Ozols māca apzināties savu spēju patiesās robežas (atrodoties ozola postošajā stāvoklī, mēs tās tomēr pārvērtējam), jo par visu, kas sniedzas tām pāri, tiek samaksāts no mūsu veselības konta (cilvēki, kas dzīvo ozola postošajā stāvoklī, nereti lūst tieši tāpat kā ozola spēcīgie zari – viņus pēkšņi piemeklē slimības, kas burtiski noliek gultā, lai varētu pārdomāt savu dzīvi). Mēs iemācāmies dzīvot ar prieku un saprast, ka vājums nav trūkums un tā apzināšanās sevī ir mūsu glābiņš. Mēs spējam palūgt palīdzību un parūpēties ne tikai par citiem, bet arī par sevi!
– Man ir jāiztur! Es nepadošos! Lai arī jūtos noguris, es cīnīšos līdz galam!
– Ja es kaut ko esmu apsolījis, es vienmēr turu doto vārdu. Pienākumi man ir pirmajā vietā. Ir smagi, ir grūti, bet tāda nu reiz ir dzīve!
– Es nemāku atpūsties. Es strādāju daudz – darbs ir vienkārši jāpadara, lai arī prieku no tā negūstu.
Apraksts
Tu dzīvo ar moto “ir jāiztur!”. Tev pirmajā vietā ir darbs, tu turi doto vārdu un labprāt palīdzi citiem. Patiesībā tā ir labi nostiprinājusies attieksme pret dzīvi – to tev ir iemācījuši vecāki, vai arī to esi apguvis pats, jo darba tikums mūsu sabiedrībā tiek augstu vērtēts. Protams, nav runa par to, ka nebūtu jāstrādā. Taču šajā gadījumā bez darba, pienākumiem un lielas atbildības gandrīz nekam citam dzīvē vieta vairs nav palikusi. Zudis ir prieks par padarīto darbu (jo darbs paliek darbs, kas vienkārši jāizdara!), ir nogurums, kas tiek ignorēts, jo jāievēro princips: “Ja solīju, tad izdarīšu, lai tur vai kas!”. Dzīve kļuvusi par cīņas lauku. Ar smagu nastu plecos mēs domājam tikai par to, kā izturēt. Tā kā bieži vien jau agri bērnībā mums bija jāspēj vieniem tikt ar visu galā, laika gaitā esam iemācījušies atraidīt palīdzību, nemaz nerunājot par palīdzības lūgšanu – “Esmu spēcīgs. Es to varu pats.”
OZOLA ziedu līdzeklis palīdzēs atgūt iekšējo līdzsvaru – savienot galvu ar sirdi, jo, iegrimuši darbos, mēs mēdzam izvairīties no jautājuma “kā es jūtos?”, lai nesastaptos ar savu vājumu, izmisumu un bezspēcību. Tāpēc darbs ir labs veids, kā aizbēgt no reālās pasaules, kura tomēr pieprasa arī emocionālu iesaistīšanos. Ozols māca apzināties savu spēju patiesās robežas (atrodoties ozola postošajā stāvoklī, mēs tās tomēr pārvērtējam), jo par visu, kas sniedzas tām pāri, tiek samaksāts no mūsu veselības konta (cilvēki, kas dzīvo ozola postošajā stāvoklī, nereti lūst tieši tāpat kā ozola spēcīgie zari – viņus pēkšņi piemeklē slimības, kas burtiski noliek gultā, lai varētu pārdomāt savu dzīvi). Mēs iemācāmies dzīvot ar prieku un saprast, ka vājums nav trūkums un tā apzināšanās sevī ir mūsu glābiņš. Mēs spējam palūgt palīdzību un parūpēties ne tikai par citiem, bet arī par sevi!
Līdzīgi Baha ziedi. Augstiņš (vēlme palīdzēt citiem, izturība, savu spēka robežu neapzināšanās), avota ūdens (principialitāte, stipra griba, stūrgalvīgums), olīvkoks (nogurums, pārgurums, izdegšanas sindroms), sprigane (vēlas ātri izveseļoties), verbēna (strādā pāri savu spēku robežām).