Septiņi Palīgi - ziedu esences hronisku stāvokļu gadījumā
Augi, kas iekļauti grupā „Septiņi Palīgi”, saistīti ar hroniskiem postošiem psihoemocionāliem stāvokļiem, kuri izveidojušies laika gaitā, lai mēs varētu vieglāk pārvarēt dzīves grūtības. Pamatā tie ir prāta stāvokļi – noteikta attieksme pret dzīvi, kas attīstījusies, balstoties uz personības iezīmēm un gūto pieredzi, vai kas pārņemta no citiem. Piemēram, ja esmu bailīgs, es ar laiku varu kļūt par cilvēku, kas visu kontrolē. To, ko es kontrolēju, es labi pārzinu, un tas vairo drošības izjūtu. Es it kā tieku labi ar visu galā, tomēr saskaņā ar E. Baha emocionālo un prāta stāvokļu karti es ciešu no diviem postošiem stāvokļiem. Baha ziedu terapijas risinājums būtu transformēt bailes drošības izjūtā un kontroli spējā paļauties.
Edvards Bahs, ārstējot savus pacientus ar ziedu esencēm no Divpadsmit Dziednieku grupas, novēroja, ka dažkārt nebija iespējams noteikt slimnieka personības tipu, savukārt citās situācijās rūpīgi piemeklētā un pacientam atbilstošā ziedu esence vienkārši neiedarbojās. Ārsts, analizējot šos gadījumus, secināja, ka visi šie cilvēki slimoja jau ilgstoši, viņi bija saraduši ar savu slimību un tai pielāgojušies, tāpat viņi bija samierinājušies ar domu, ka atgūt veselību nav iespējams. Šie cilvēki bija arī mainījušies raksturā, un tāpēc vairs nebija iespējams noteikt viņu patieso būtību. Turklāt viņiem pašiem šķita, ka viņu rakstura iezīmes – čaklums, principialitāte, pļāpīgums, valdonīgums – ir viņu patiesā būtība, nevis laika gaitā izveidojušās īpašības.
Iepazīstoties ar Septiņu Palīgu aprakstiem, pamanīsi, ka runa ir par prāta nostāju un ieradumiem, kas izveidojušies laika gaitā (tos sev esam attīstījuši paši, tajos esam nokļuvuši apstākļu spiesti vai esam tos pārņēmuši no citiem, mums svarīgiem, cilvēkiem). Galvenais – atceries, ka visos šajos aprakstītajos gadījumos (lai arī cik pievilcīgi tie nešķistu) ir zudis iekšējais līdzsvars starp prātu un sirdi. Cilvēks, ja var tā teikt, dzīvo tikai ar galvu – saskaņā ar viņam svarīgu (un, viņaprāt, pareizu) pārliecību, nevis ieklausoties savā ķermenī un emocijās, tāpēc arī ziņas, ko ķermenis sūta par to, ka ir zudis iekšējais līdzsvars, ilgu laiku netiek sadzirdētas, un nereti vienā brīdī – it kā pēkšņi (taču patiesībā tas nav nedz pēkšņi, nedz negaidīti, tikai kā pēdējais piliens iekšējās disharmonijas kontā) – cilvēks piedzīvo veselības sabrukumu.
Vēl ir vērts atcerēties, ka zīdaiņiem un maziem bērniem šie prāta stāvokļi nav raksturīgi. Tikai tad, kad prāts sāk valdīt pār mums (bērni iemācās kontrolēt emocijas, rīkoties saskaņā ar noteiktu pārliecību, un tas notiek īsi pirms bērns sāk skolas gaitas, aptuveni sešu septiņu gadu vecumā), var izveidoties šie disharmoniskie stāvokļi.
Visu Septiņu Palīgu grupā iekļauto augu iedarbība ir līdzīga: tie atjauno iekšējo līdzsvaru, palīdz atbrīvoties no paradumiem un neveselīgiem domāšanas musturiem, tie atbrīvo mūs no tā, kas nav mūsu būtība un ilgtermiņā iznīcina mūs, kā arī ļauj mums nonākt tuvāk savam patiesajam kodolam un ideālajam veselības stāvoklim.
Edvards Bahs, ārstējot savus pacientus ar ziedu esencēm no Divpadsmit Dziednieku grupas, novēroja, ka dažkārt nebija iespējams noteikt slimnieka personības tipu, savukārt citās situācijās rūpīgi piemeklētā un pacientam atbilstošā ziedu esence vienkārši neiedarbojās. Ārsts, analizējot šos gadījumus, secināja, ka visi šie cilvēki slimoja jau ilgstoši, viņi bija saraduši ar savu slimību un tai pielāgojušies, tāpat viņi bija samierinājušies ar domu, ka atgūt veselību nav iespējams. Šie cilvēki bija arī mainījušies raksturā, un tāpēc vairs nebija iespējams noteikt viņu patieso būtību. Turklāt viņiem pašiem šķita, ka viņu rakstura iezīmes – čaklums, principialitāte, pļāpīgums, valdonīgums – ir viņu patiesā būtība, nevis laika gaitā izveidojušās īpašības.
Iepazīstoties ar Septiņu Palīgu aprakstiem, pamanīsi, ka runa ir par prāta nostāju un ieradumiem, kas izveidojušies laika gaitā (tos sev esam attīstījuši paši, tajos esam nokļuvuši apstākļu spiesti vai esam tos pārņēmuši no citiem, mums svarīgiem, cilvēkiem). Galvenais – atceries, ka visos šajos aprakstītajos gadījumos (lai arī cik pievilcīgi tie nešķistu) ir zudis iekšējais līdzsvars starp prātu un sirdi. Cilvēks, ja var tā teikt, dzīvo tikai ar galvu – saskaņā ar viņam svarīgu (un, viņaprāt, pareizu) pārliecību, nevis ieklausoties savā ķermenī un emocijās, tāpēc arī ziņas, ko ķermenis sūta par to, ka ir zudis iekšējais līdzsvars, ilgu laiku netiek sadzirdētas, un nereti vienā brīdī – it kā pēkšņi (taču patiesībā tas nav nedz pēkšņi, nedz negaidīti, tikai kā pēdējais piliens iekšējās disharmonijas kontā) – cilvēks piedzīvo veselības sabrukumu.
Vēl ir vērts atcerēties, ka zīdaiņiem un maziem bērniem šie prāta stāvokļi nav raksturīgi. Tikai tad, kad prāts sāk valdīt pār mums (bērni iemācās kontrolēt emocijas, rīkoties saskaņā ar noteiktu pārliecību, un tas notiek īsi pirms bērns sāk skolas gaitas, aptuveni sešu septiņu gadu vecumā), var izveidoties šie disharmoniskie stāvokļi.
Visu Septiņu Palīgu grupā iekļauto augu iedarbība ir līdzīga: tie atjauno iekšējo līdzsvaru, palīdz atbrīvoties no paradumiem un neveselīgiem domāšanas musturiem, tie atbrīvo mūs no tā, kas nav mūsu būtība un ilgtermiņā iznīcina mūs, kā arī ļauj mums nonākt tuvāk savam patiesajam kodolam un ideālajam veselības stāvoklim.