Sistēmiskā terapija
Sistēmiskā terapija izveidojās pagājušā gadsimta 80. gados - tā attīstījās no ģimenes psihoterapijas. Mūsdienās tā ir viens no četriem psihoterapijas veidiem, kuru klientam Vācijā apmaksā slimokase, jo šīs terapijas iedarbība ir zinātniski pierādīta.
Sistēmiskā terapija noder gan indivīdam, gan ģimenei, gan cilvēku grupai (piemēram, darba kolektīvam), jo tā strādā ar sociālajām sistēmām.
Domāt un rīkoties sistēmiski nozīmē uz risināmo jautājumu skatīties plašāk, ņemot vērā kontekstu, mijiedarbību ar apkārtējo vidi un cilvēkiem, indivīda uzvedības, domāšanas un komunikācijas musturus, uzkrāto un paaudzēs mantoto pieredzi, skatījumu uz dzīvi un prasmi risināt problēmas.
Praktisks piemērs. Pusaudze cieš no ēšanas traucējumiem. Viņu ievieto klīnikā un izārstē. Taču tad, kad viņa atgriežas ģimenē, problēmas atkal ir klāt, jo šādi meitene reaģē uz to, ka vecāki nesarunājas. Sistēmiskā terapija pusaudzes grūtību risināšanā iesaistītu arī ģimeni.
Sistēmiskajā pieejā uzskata, ka ikviens no mums ir savas dzīves eksperts, mums visiem ir nepieciešamie resursi, lai mēs varētu risināt savus jautājumus, tikai dažkārt šie resursi ir aizmirsti vai netiek aktivizēti. Resursu apzināšana un attīstīšana ir viens no sistēmiskās terapijas stūrakmeņiem.
Sistēmiskajā terapijā uzmanību pievērš ne tikai simptomiem, bet gan tam, kā uz šiem simptomiem reaģē apkārtēji un kādu nozīmi apkārtējie tiem piešķir. Sistēmiskajā terapijā uzmanības centrā ir komunikācija ap simptomiem.
Sistēmiskā terapija tiek dēvēta arī par piedzīvojumu terapiju - tās laikā klientam jautājumu risināšanai tiek piedāvātas dažādas metodes un tehnikas, kas ļauj just un piedzīvot, nevis tikai domāt un analizēt.
Sistēmiskās konsultācijas un terapijas laikā tiek apzināti un aktivizēti resursi, paplašināts redzējums, sniegti impulsi un noskaidrotas atšķirības starp esošo un vēlamo, lai būtu iespējams rast individuālu risinājumu savai specifiskajai situācijai un īstenot vēlamās pārmaiņas dzīvē.
Sistēmiskā nostāja balstās uz cieņpilnu un pieņemošu attieksmi un uzskatu, ka mūsos ir viss nepieciešamais, lai mēs sev raksturīgā un mums vislabākajā veidā varētu risināt savas grūtības.
Sistēmiskais terapeits (Vācijas izglītības sistēmā) pavada klientu viņa ceļā, pārzina sistēmiskās terapijas procesu, organizē to saskaņā ar klienta pasūtījumu - risināmo jautājumu. Tātad: klients vēlas kaut ko risināt, sistēmiskais terapeits saskaņā ar šo individuālo mērķi piedāvā metodes un tehnikas, kas palīdz klientam ieraudzīt risinājumu.
Sistēmiskā terapija noder gan indivīdam, gan ģimenei, gan cilvēku grupai (piemēram, darba kolektīvam), jo tā strādā ar sociālajām sistēmām.
Domāt un rīkoties sistēmiski nozīmē uz risināmo jautājumu skatīties plašāk, ņemot vērā kontekstu, mijiedarbību ar apkārtējo vidi un cilvēkiem, indivīda uzvedības, domāšanas un komunikācijas musturus, uzkrāto un paaudzēs mantoto pieredzi, skatījumu uz dzīvi un prasmi risināt problēmas.
Praktisks piemērs. Pusaudze cieš no ēšanas traucējumiem. Viņu ievieto klīnikā un izārstē. Taču tad, kad viņa atgriežas ģimenē, problēmas atkal ir klāt, jo šādi meitene reaģē uz to, ka vecāki nesarunājas. Sistēmiskā terapija pusaudzes grūtību risināšanā iesaistītu arī ģimeni.
Sistēmiskajā pieejā uzskata, ka ikviens no mums ir savas dzīves eksperts, mums visiem ir nepieciešamie resursi, lai mēs varētu risināt savus jautājumus, tikai dažkārt šie resursi ir aizmirsti vai netiek aktivizēti. Resursu apzināšana un attīstīšana ir viens no sistēmiskās terapijas stūrakmeņiem.
Sistēmiskajā terapijā uzmanību pievērš ne tikai simptomiem, bet gan tam, kā uz šiem simptomiem reaģē apkārtēji un kādu nozīmi apkārtējie tiem piešķir. Sistēmiskajā terapijā uzmanības centrā ir komunikācija ap simptomiem.
Sistēmiskā terapija tiek dēvēta arī par piedzīvojumu terapiju - tās laikā klientam jautājumu risināšanai tiek piedāvātas dažādas metodes un tehnikas, kas ļauj just un piedzīvot, nevis tikai domāt un analizēt.
Sistēmiskās konsultācijas un terapijas laikā tiek apzināti un aktivizēti resursi, paplašināts redzējums, sniegti impulsi un noskaidrotas atšķirības starp esošo un vēlamo, lai būtu iespējams rast individuālu risinājumu savai specifiskajai situācijai un īstenot vēlamās pārmaiņas dzīvē.
Sistēmiskā nostāja balstās uz cieņpilnu un pieņemošu attieksmi un uzskatu, ka mūsos ir viss nepieciešamais, lai mēs sev raksturīgā un mums vislabākajā veidā varētu risināt savas grūtības.
Sistēmiskais terapeits (Vācijas izglītības sistēmā) pavada klientu viņa ceļā, pārzina sistēmiskās terapijas procesu, organizē to saskaņā ar klienta pasūtījumu - risināmo jautājumu. Tātad: klients vēlas kaut ko risināt, sistēmiskais terapeits saskaņā ar šo individuālo mērķi piedāvā metodes un tehnikas, kas palīdz klientam ieraudzīt risinājumu.
