Edvarda Baha veselības un slimības filozofija
Edvards Bahs, savas ārsta karjeras laikā būdams ķirurgs, bakteriologs, imunologs un homeopāts, veica pamatīgus novērojumus par “slimību patiesajiem cēloņiem un ārstēšanu” (šādu apakšvirsrakstu viņš deva kādai savai grāmatai): viņš stundām ilgi mēdza sēdēt pie slimnieku gultas, novēroja tos, sarunājās ar viņiem un vēroja veseļošanās gaitu. E. Bahs ne tikai radīja jaunus ārstniecības līdzekļus, bet arī savu filozofiju par to, kāpēc saslimstam, kas nepieciešams, lai mēs atveseļotos, un kā dzīvot veselīgu dzīvi. Tā, piemēram, grāmatas “Ārstējies pats” otrajā nodaļā E. Bahs apraksta pamatpatiesības, kuras “nepieciešams apzināties, lai izprastu slimības būtību”.
Slimību cēloņa skaidrojums bieži vien ir atkarīgs no tā, pie kura speciālista vēršamies ar šo jautājumu. Tā, piemēram, ģimenes ārsts slimību cēloņus var skaidrot ar novirzēm no normas dažādu analīžu rezultātos, uztura speciālists – ar nepareizu uzturu, fizioterapeits – ar nepietiekamām fiziskām aktivitātēm utt. Baha ziedu terapijā zem lupas liksim cilvēka individuālo reakciju uz notiekošo. Vēlos šajā vietā uzsvērt – lai lietotu Baha ziedu esences, nav jāpieņem E. Baha filozofija un pilnībā jāpiekrīt viņa uzskatiem, taču tā var sniegt tev citu skaidrojumu par mūsu attiecībām ar slimībām. Plašāk par E. Baha veselības un slimības filozofiju uzzināsiet E. Baha oriģināldarbu izlasē “Veselība pašu rokās”
Slimību cēloņa skaidrojums bieži vien ir atkarīgs no tā, pie kura speciālista vēršamies ar šo jautājumu. Tā, piemēram, ģimenes ārsts slimību cēloņus var skaidrot ar novirzēm no normas dažādu analīžu rezultātos, uztura speciālists – ar nepareizu uzturu, fizioterapeits – ar nepietiekamām fiziskām aktivitātēm utt. Baha ziedu terapijā zem lupas liksim cilvēka individuālo reakciju uz notiekošo. Vēlos šajā vietā uzsvērt – lai lietotu Baha ziedu esences, nav jāpieņem E. Baha filozofija un pilnībā jāpiekrīt viņa uzskatiem, taču tā var sniegt tev citu skaidrojumu par mūsu attiecībām ar slimībām. Plašāk par E. Baha veselības un slimības filozofiju uzzināsiet E. Baha oriģināldarbu izlasē “Veselība pašu rokās”
Cilvēks nav tikai fiziskais ķermenis. Vispirms jānorāda, ka E. Bahs cilvēku neuztvēra tikai kā fizisku ķermeni – viņš ķermeni salīdzina ar “zirgu, ar kuru dodamies ceļojumā, vai instrumentu, ar kura palīdzību strādājam”. Bahaprāt, mums ir arī Dvēsele –nemirstīgā daļa, “cilvēka Īstenā Patība”, kas mūs “aizsargā un iedrošina, un modri un labdarīgi vada vienmēr pa labāko ceļu, ja vien to pieļaujam”. Mēs kā personības īstenojam Dvēseles aicinājumu šajā pasaulē. Mūsdienās arī tiek uzsvērts, cik būtiska cilvēkam ir dzīves jēgas apziņa. Kā dēļ tu dzīvo? Kas ir tava misija? Kādu vēstījumu tu sūti pasaulei? Ja tu esi daļa no Visuma, kas ir tavs uzdevums? Kāpēc tu izvēlies darīt to vai ko citu? Ja spējam atbildēt uz šiem būtiskajiem jautājumiem, mūsu dzīvē daudz kas kļūst skaidrāks.
Slimību cēloņi nav meklējami materiālajā pasaulē. Pamatojoties uz savu ārsta pieredzi, E. Bahs secināja, ka slimības neizraisa ārējie spēki (mikrobi, laikapstākļi vai ēdiens), kā mēs, dzīvojot materiālismā, esam radināti un raduši domāt, bet tas ir paša cilvēka iekšējās pasaules disharmonijas rezultāts: “Neizprotot patiesos cēloņus, mēs disharmoniju piedēvējam ārējai ietekmei – baktērijām, aukstumam, karstumam – un tās rezultātu dēvējam par artrītu, vēzi, astmu utt., domājot, ka slimība sākas fiziskajā ķermenī.” Galu galā, ja slimību ierosinātu ārēji spēki, tad visi ik gadu slimotu ar gripu, alerģiski reaģētu uz noteiktiem pārtikas produktiem utt., taču tā nav, to noteikti esi novērojis arī tu, ne tikai E. Bahs: “Daudzi ir imūni pret gripu, daudziem patīk auksta vēja uzmundrinošā iedarbība, un daudzi ēd sieru un dzer melno kafiju vēlu vakarā, bet no tā necieš.”
Slimība ir iekšēju nesaskaņu rezultāts. Tad, kad personība atsakās sekot Dvēseles aicinājumam (mēs varētu arī teikt – nedzīvo saskaņā ar savu būtību, misiju), cilvēkā rodas konflikts, un, ja tas netiek atrisināts, viņš saslimst: “Mums zināmās slimības fiziskajā ķermenī ir rezultāts, galaprodukts, pēdējā pakāpe kaut kam, kas slēpjas dziļāk. Slimība rodas līmenī, kas atrodas augstāk par fizisko līmeni, proti, tuvāk garīgajam līmenim. Tā ir tikai un vienīgi konflikta rezultāts starp mūsu laicīgo un mūžīgo daļu. Tik ilgi, kamēr tās abas atrodas saskaņā, mums ir teicama veselība. Tad, kad starp tām rodas nesaskaņas, rodas tas, ko pazīstam kā slimību.”
Slimība ir iejaukšanās rezultāts. Kas tad traucē cilvēkam dzīvot saskaņā ar sevi? Kā rodas iekšējais konflikts? Bahaprāt, runa ir par iejaukšanos – ja mēs iejaucamies citu dzīvē (piemēram, uzskatām, ka zinām, kā otram būtu labāk rīkoties, un dodam neprasītus padomus, kontrolējam citu cilvēku dzīvi, manipulējam ar līdzcilvēkiem, izmantojam citus savu mērķu sasniegšanā utt.) vai ļaujam citiem iejaukties mūsu dzīvē (piemēram, klausot citu padomam, uzskatot, ka citi ir gudrāki par mums, pakļaujoties spēcīgākiem baiļu, mīļā miera vai labas sirds dēļ). Slimība ir šādas iejaukšanās izpausme: “Ļaujot citiem iejaukties mūsu dzīvē, mēs pārstājam sekot Dvēseles aicinājumam, un tas rada disharmoniju un slimību. Brīdī, kad sevī ļaujam ienākt cita cilvēka domai, tā novirza mūs no patiesā dzīves ceļa.”
Slimība – nepareizas domāšanas un darbības rezultāts. Visticamāk, nav nemaz tik viegli saprast, ko tieši E. Bahs domāja ar Dvēseles aicinājumu vai kā iespējams konstatēt, ka kāds ir iejaucies mūsu dzīvē vai mēs esam iejaukušies kāda dzīvē. Cits, ikdienai ierastāks, varētu būt skaidrojums par slimību, kas “ir nepareizas domāšanas un darbības rezultāts un kas beidzas, kad darbošanās un domas ir koriģētas. Kad ir apgūta sāpju un ciešanu mācība, slimības klātbūtnei vairs nav nozīmes – tā vienkārši izzūd.” Ko nozīmē nepareizas domas un rīcība? Kā zināt, ka domājam un rīkojamies nepareizi? Sīkāk par to nodaļā “Domas – emocijas – rīcība”.
Slimība ir labdarīga. Visam, itin visam šajā pasaulē ir divas puses – pozitīvā un negatīvā, labā un sliktā. E. Bahs bija pārliecināts par slimības jēgpilno nozīmi mūsu dzīvē: “Slimība, kaut arī ir šķietami nežēlīga, savā būtībā ir labdarīga un nāk mums par labu. Ja to pareizi interpretējam, tā palīdz atklāt mūsu kļūdas. Ārstējot slimību pareizi, tā palīdz šīs kļūdas izlabot, un mēs kļūstam labāki un stiprāki nekā pirms slimības.”
Slimību cēloņi nav meklējami materiālajā pasaulē. Pamatojoties uz savu ārsta pieredzi, E. Bahs secināja, ka slimības neizraisa ārējie spēki (mikrobi, laikapstākļi vai ēdiens), kā mēs, dzīvojot materiālismā, esam radināti un raduši domāt, bet tas ir paša cilvēka iekšējās pasaules disharmonijas rezultāts: “Neizprotot patiesos cēloņus, mēs disharmoniju piedēvējam ārējai ietekmei – baktērijām, aukstumam, karstumam – un tās rezultātu dēvējam par artrītu, vēzi, astmu utt., domājot, ka slimība sākas fiziskajā ķermenī.” Galu galā, ja slimību ierosinātu ārēji spēki, tad visi ik gadu slimotu ar gripu, alerģiski reaģētu uz noteiktiem pārtikas produktiem utt., taču tā nav, to noteikti esi novērojis arī tu, ne tikai E. Bahs: “Daudzi ir imūni pret gripu, daudziem patīk auksta vēja uzmundrinošā iedarbība, un daudzi ēd sieru un dzer melno kafiju vēlu vakarā, bet no tā necieš.”
Slimība ir iekšēju nesaskaņu rezultāts. Tad, kad personība atsakās sekot Dvēseles aicinājumam (mēs varētu arī teikt – nedzīvo saskaņā ar savu būtību, misiju), cilvēkā rodas konflikts, un, ja tas netiek atrisināts, viņš saslimst: “Mums zināmās slimības fiziskajā ķermenī ir rezultāts, galaprodukts, pēdējā pakāpe kaut kam, kas slēpjas dziļāk. Slimība rodas līmenī, kas atrodas augstāk par fizisko līmeni, proti, tuvāk garīgajam līmenim. Tā ir tikai un vienīgi konflikta rezultāts starp mūsu laicīgo un mūžīgo daļu. Tik ilgi, kamēr tās abas atrodas saskaņā, mums ir teicama veselība. Tad, kad starp tām rodas nesaskaņas, rodas tas, ko pazīstam kā slimību.”
Slimība ir iejaukšanās rezultāts. Kas tad traucē cilvēkam dzīvot saskaņā ar sevi? Kā rodas iekšējais konflikts? Bahaprāt, runa ir par iejaukšanos – ja mēs iejaucamies citu dzīvē (piemēram, uzskatām, ka zinām, kā otram būtu labāk rīkoties, un dodam neprasītus padomus, kontrolējam citu cilvēku dzīvi, manipulējam ar līdzcilvēkiem, izmantojam citus savu mērķu sasniegšanā utt.) vai ļaujam citiem iejaukties mūsu dzīvē (piemēram, klausot citu padomam, uzskatot, ka citi ir gudrāki par mums, pakļaujoties spēcīgākiem baiļu, mīļā miera vai labas sirds dēļ). Slimība ir šādas iejaukšanās izpausme: “Ļaujot citiem iejaukties mūsu dzīvē, mēs pārstājam sekot Dvēseles aicinājumam, un tas rada disharmoniju un slimību. Brīdī, kad sevī ļaujam ienākt cita cilvēka domai, tā novirza mūs no patiesā dzīves ceļa.”
Slimība – nepareizas domāšanas un darbības rezultāts. Visticamāk, nav nemaz tik viegli saprast, ko tieši E. Bahs domāja ar Dvēseles aicinājumu vai kā iespējams konstatēt, ka kāds ir iejaucies mūsu dzīvē vai mēs esam iejaukušies kāda dzīvē. Cits, ikdienai ierastāks, varētu būt skaidrojums par slimību, kas “ir nepareizas domāšanas un darbības rezultāts un kas beidzas, kad darbošanās un domas ir koriģētas. Kad ir apgūta sāpju un ciešanu mācība, slimības klātbūtnei vairs nav nozīmes – tā vienkārši izzūd.” Ko nozīmē nepareizas domas un rīcība? Kā zināt, ka domājam un rīkojamies nepareizi? Sīkāk par to nodaļā “Domas – emocijas – rīcība”.
Slimība ir labdarīga. Visam, itin visam šajā pasaulē ir divas puses – pozitīvā un negatīvā, labā un sliktā. E. Bahs bija pārliecināts par slimības jēgpilno nozīmi mūsu dzīvē: “Slimība, kaut arī ir šķietami nežēlīga, savā būtībā ir labdarīga un nāk mums par labu. Ja to pareizi interpretējam, tā palīdz atklāt mūsu kļūdas. Ārstējot slimību pareizi, tā palīdz šīs kļūdas izlabot, un mēs kļūstam labāki un stiprāki nekā pirms slimības.”
Slimība ir korektīva. Tātad E. Bahs uzskata, ka slimība norāda uz mūsu kļūdām, un aicina tās labot, mainot savu dzīvi un dzīvojot saskaņā ar sevi: “Slimība ir tikai un vienīgi korektīva. Tā nav nedz atriebīga, nedz cietsirdīga. Tā ir līdzeklis, ko izmanto mūsu Dvēsele, lai norādītu uz mūsu kļūdām, pasargātu mūs no lielākām kļūdām, aizkavētu veikt vēl lielāku kaitējumu un atgrieztu mūs uz Patiesības un Gaismas ceļa, no kura mums nekad nebūtu vajadzējis nomaldīties.” Tātad slimība ir kā stopzīme, ja esam novirzījušies no savas dzīves patiesā ceļa: “Ikviena slimība, arī visnopietnākā, liek mums pārvērtēt savu rīcību un mainīt dzīves ceļu.”
Gan slimība, gan veselība – mūsu pašu rokās. E. Bahs ar savu veikumu – gan slimības un veselības filozofiju, gan atklātajiem līdzekļiem – pilnīgi noteikti grib atgādināt, ka mūsu veselība ir mūsu pašu rokās, un aicina vairāk domāt par savu emocionālo pašsajūtu, kas ir skaidrs iekšējās harmonijas vai disharmonijas atspulgs, un savas dzīves jēgu: “Cik pateicīgi un cerības pilni varam būt, ja spējam apzināties, ka arī ārstēšanās atslēga ir mūsos pašos! Atbrīvojieties no nesaskaņām, bailēm, šausmām un neizlēmības! Jūs atgūsiet saskaņu starp Dvēseli un prātu, un ķermenis atkal būs pilnīgs visās tā daļās.”
E. Baha veselības formula. Ja vajadzētu uzrakstīt pavisam īsu E. Baha veselības formulu, tad tā varētu skanēt šādi: “Dari darbu, kas ir tavs dzīves aicinājums – tajā tu gūsi gandarījumu un jutīsies laimīgs, un laimīgam cilvēkam ir arī stipra veselība.”
Šajā sadaļā iekļautais teksta fragments - no grāmatas "Kā veseļoties ar Baha ziediem".
Gan slimība, gan veselība – mūsu pašu rokās. E. Bahs ar savu veikumu – gan slimības un veselības filozofiju, gan atklātajiem līdzekļiem – pilnīgi noteikti grib atgādināt, ka mūsu veselība ir mūsu pašu rokās, un aicina vairāk domāt par savu emocionālo pašsajūtu, kas ir skaidrs iekšējās harmonijas vai disharmonijas atspulgs, un savas dzīves jēgu: “Cik pateicīgi un cerības pilni varam būt, ja spējam apzināties, ka arī ārstēšanās atslēga ir mūsos pašos! Atbrīvojieties no nesaskaņām, bailēm, šausmām un neizlēmības! Jūs atgūsiet saskaņu starp Dvēseli un prātu, un ķermenis atkal būs pilnīgs visās tā daļās.”
E. Baha veselības formula. Ja vajadzētu uzrakstīt pavisam īsu E. Baha veselības formulu, tad tā varētu skanēt šādi: “Dari darbu, kas ir tavs dzīves aicinājums – tajā tu gūsi gandarījumu un jutīsies laimīgs, un laimīgam cilvēkam ir arī stipra veselība.”
Šajā sadaļā iekļautais teksta fragments - no grāmatas "Kā veseļoties ar Baha ziediem".